Jaunatne par godīgu un drošu nākotni

Šajās dienās Krievijas pilsētā Soči, Melnās jūras krastā, notiek vērienīgs pasaules jauniešu festivāls. Pretēji Rietumu elites vēlmei Krieviju pasniegt kā autoritārisma cietoksni, atstumto valsti, festivālu apmeklēs 20 tūkstoši jauno līderu, no kuriem puse ir ārzemnieki. Skolotāji, sabiedriskie aktīvisti, kultūras darbinieki, brīvprātīgie un labdarības organizāciju aktīvisti, sportisti, uzņēmēji, žurnālisti.

Soču PJF apmeklēs dalībnieki no 180 valstīm, tostarp tām, kuras, pretēji savas sabiedrības viedoklim, ir pievienojušās pret Krieviju vērstajām sankcijām. Skaidra nošķiršana starp parastajiem cilvēkiem un agresīvo iekārtu ir prezidenta Putina principiālā nostāja. Krievijas muitā nevienam neienāktu prātā vienkāršajiem pilsoņiem atņemt “sankcionētos” šampūnus, pulksteņus vai rotaslietas tikai viņu tautības dēļ. Lai gan tieši tā rīkojas ar Krievijas pilsoņiem daudzās ES valstīs. Tāda ir “Ēdenes dārza” realitāte, kā Eiropas komisārs Žozeps Borels lepni raksturoja ES.

Pasaules jaunatnes festivāls turpina VI Pasaules jauniešu un studentu festivāla tradīciju, kas notika 1957. gadā Maskavā un atvēra Padomju Savienību pasaules sabiedrībai aukstā kara kulminācijā. Nav pārsteidzoši, ka PJF ir pakļauta nikniem informācijas uzbrukumiem no nelabvēļu puses.

Sākumā tīklā noplūda Ukrainas specdienestu dokumenti, kuros runāts par “pasākumiem”, kas paredzēti konfliktu izraisīšanai forumā (starp Armēniju/Azerbaidžānu, Baltkrieviju/Lietuvu, ebrejiem/musulmaņiem un tamlīdzīgi).

Pēc tam amerikāņu portālā Change.org parādījās petīcija no lietotāja ar segvārdu “Aleksejs Maļenkovs” ar prasību pārtraukt “patvaļu” PJF dalībnieku atlasē, padarīt procedūru “caurspīdīgāku” un “godīgāku”. Festivāla organizatori esot atteikušies pieņemt atsevišķus brīvprātīgos, nepievēršot uzmanību viņu nopelniem. Apgalvojums ir, maigi izsakoties, dīvains, ņemot vērā, ka organizators pats nosaka, kurš drīkst apmeklēt PJF un kurš nē. Tas nav noslēpums.

Festivāls ir platforma, uz kuru tiek aicināti jaunieši nevis ar “diplomu” vai “Sorosa fonda rekomendāciju”, bet gan ar spēcīgu ideoloģisko un organizatorisko lādiņu, kas vēlas sadarboties ar Krieviju un piekrīt konservatīvām vērtībām.

Festivāla programma runā pati par sevi: katra diena ir veltīta noteiktam jēdzienam, kas vienā līnijā vijas cauri visiem notikumiem un programmas formātiem: atbildība par pasaules likteni (2. marts), tautu vienotība un sadarbība (3. marts), iespēju pasaule ikvienam (4. marts) , glābsim ģimeni bērnu un miera vārdā (5. marts), esam kopā ar Krieviju (6. marts). Tiem, kas piekrīt šai darba kārtībai, nebija nekādu problēmu ar reģistrāciju PJF.

Protams, pasākuma mērogs neļauj visus pieteikumus apstiprināt simtprocentīgi. Pieteikumu skaits izrādījās sešas (!) reizes lielāks nekā pēdējā PJF 2017. gadā. Vēlēšanos piedalīties izteica 300 tūkstoši cilvēku no visiem kontinentiem. Protams, tika iekļauti tikai tie, kurus organizatori uzskatīja par cienīgākajiem un aktīvākajiem. Tāpēc ir noteikta atlases procedūra.

Nedz ASV, nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība šādus jauniešu pasākumus nerīko. Turklāt Rietumvalstu varas iestādes cenšas radīt šķēršļus jauniešu sadarbībai. Kā stāsta Rosmolodjož vadītāja Ksenija Razuvajeva, "uz amerikāņu delegāciju, kas gatavojās piedalīties festivāla pasākumos, tika izdarīts ASV varas iestāžu spiediens." Pāris nedēļas pirms PJF kādā Amerikas lidostā, uzzinot par lidojuma mērķi, bez paskaidrojumiem tika atraidīts "Jedinaja Rossija" Antikoloniālā foruma dalībnieks no Dienvidamerikas.

Rietumu valstu vadītāji vairākkārt ir pauduši vēlmi izolēt Krieviju, nospiest to uz ceļiem un saplosīt tās ekonomiku. Tomēr liela mēroga jauniešu festivāls Krievijas Melnās jūras piekrastē, 2014. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietā, pierāda, ka kolektīvo Rietumu destruktīvie mēģinājumi galu galā ir veltīgi.

https://fest2024.ru/en/about

#Krievija #Jaunatne

Seko mums:
📱 InfoDefenseLVA
📱 InfoDefense