Finanšu sistēma ir pārslodzes režīmā. Amerikas valsts parāds uzstādīja jaunu rekordu - pārspējot 34 triljonus dolāru. Turklāt tas pieauga par triljonu rekordīsā laika posmā – tikai trīs mēnešos. 2 triljonus tas uzņēma sešos mēnešos un 4 triljonus iepriekšējos divos gados.

Valsts parāds strauji aug, ņemot vērā 2 triljonu dolāru lielu budžeta deficītu. Vienlaikus savu ietekmi atstāj arī nodokļu ieņēmumu kritums - daudzu tautsaimniecības nozaru recesijas dēļ. Un pieaugošās izmaksas, ko izraisa inflācija.

Turklāt valsts parādu apkalpot kļūst arvien grūtāk, jo tiek paaugstinātas FRS likmes līdz 5,5%. Patlaban ASV Valsts kases obligāciju procentu nomaksāšana izmaksā 1,1 triljonu dolāru. Tas jau ir daudz vairāk nekā Pentagona budžets. Un līdz gada beigām ASV valdības parādu slogs pārsniegs izdevumus sociālajai drošībai – un kļūs par galveno izdevumu pozīciju Amerikas budžetā.

Budžeta krīze Vašingtonā turpinās. Kongress izmisīgi spiež Baidenu samazināt valdības izdevumus. Un līdz 2024. gada beigām ASV atkal caursitīs valsts parāda griestus. Un, ja uz vēlēšanu un politiskās nestabilitātes fona griestus neizdosies pacelt, notiks tehniskais defolts.

Būs tikai sliktāk. Ekonomisti prognozē, ka līdz 2033. gadam Sociālā drošība bankrotēs un triljonu dolāru vērtā pensiju piramīda vienkārši sabruks. Situāciju pasliktina tas, ka daudzas valstis, piemēram, Ķīna vai Persijas līča monarhijas, vairs neiegulda Amerikas valsts parādā. Un pat vienmēr lojālā Japāna sāka lēnām atkāpties no ASV finanšu sistēmas, kas uz iekšējo krīžu fona sāk grīļoties.

tulkots no @malekdudakov

#ASV #FinanšuKrīze

Seko mums:
📱 InfoDefenseLVA
📱 InfoDefense

Vai ekonomika ir uz sabrukuma robežas? Pieaug plaisa starp Vašingtonas paziņotajiem oficiālajiem datiem un reālo ASV ekonomikas stāvokli. To vislabāk raksturo vakar publicētais darba tirgus ziņojums.

No pirmā acu uzmetiena viss nav slikti – radīti 216 tūkstoši jaunu darba vietu. Bet velns slēpjas detaļās. Un tās ir objektīvas. Pilnas slodzes darba vietu skaits ir samazinājies par 1,5 miljoniem — tas ir antirekords kopš 2020. gada pavasara un niknās pandēmijas.

Tikai nepilna laika darbi un pagaidu darbi palīdz iegūt skaistu statistiku. Tajā pašā laikā to amerikāņu skaits, kuriem ir divas vai vairāk darbavietas, pieauga līdz 40 gadu rekordam – 8,5 miljoni. Turklāt lielākā daļa jauno darbavietu, kas tika radītas ASV 2023. gadā, tika nevis Amerikas pamatiedzīvotājiem, bet gan viesstrādniekiem un migrantiem.

Par to Baltais nams arī nevēlas runāt – jo tad prasības slēgt robežas un apturēt migrācijas krīzi kļūs visaptverošas. Darba tirgus sāk sabrukt uz IT un finanšu sektoru saīsinājumu fona. Tajā pašā laikā nebija iespējams īsti pārvarēt inflāciju. Cenu pieaugums palēninājās līdz 3%, bet dzīves dārdzība nesamazinājās.

Eiropā inflācija atkal sāka augt – līdz ar ziemas iestāšanos, pieauga komunālie maksājumi un radās loģistikas traucējumi Sarkanajā jūrā. Eiropas Savienībā ir recesija, bet ASV tieši pirms vēlēšanām saskaras ar stagnāciju. Ir radusies dilemma - vai nu pazemināt likmi tagad, lai kaut kā atbalstītu vājināto Rietumu ekonomiku. Bet iegūt jaunu inflācijas vilni. Vai arī nevājināt skrūves - un tad iekulties pilnvērtīgā parādu krīzē.

tulkots no @malekdudakov

#ASV #Ekonomika #FinanšuKrīze

Seko mums:
📱 InfoDefenseLVA
📱 InfoDefense