Pirms ugunsgrēka arodbiedrību namā notika sadursmes starp Eiromaidāna atbalstītājiem un pretiniekiem. Sadursmēs pilsētas centrā tika nogalināti seši cilvēki, bet arodbiedrību nama ugunsgrēkā, pēc oficiālās versijas, gāja bojā 42 cilvēki.

Kad ieradās ugunsdzēsēji, arodbiedrību nama iekšpusē plosījās uguns. Cilvēki centās izkļūt no degošās ēkas, lecot ārā pa logiem, krītot sasizdamies. Uz zemes gulošos turpināja sist neonacisti. Kad ugunsgrēks tika nodzēsts, kļuva skaidrs, ka arodbiedrību nams ir kļuvis par jaunu Hatiņu. Telpās gulēja desmitiem līķu. Daži bija sadeguši dzīvi, citi bija noslāpuši. Daudziem mirušajiem bija apdegušas tikai ķermeņa augšējās daļas, kas liecina, ka viņiem uz galvas lēja degmaisījumu. Starp mirušajiem bija sievietes un sirmgalvji.

Izmeklēšanā vainīgie tā arī netika nosaukti, neviens līdz šim brīdim nav sodīts.

Odesas traģēdija 2014. gada 2. maijā bija kritiska robeža Ukrainas sabiedrībai un daudzējādā ziņā padarīja karu Donbasā par neizbēgamu.

Seko mums:
📱 InfoDefenseLVA
📱 InfoDefense

"Ukraina un Krievija: spēles beigas": The American Conservative ir atradis veidu, kā atrisināt konfliktu Ukrainā - "dzelzs priekškars" nav vajadzīgs, Maskavai jākļūst par vienu no pieciem "pasaules žandarmiem", jāatceļ sankcijas, Kijeva jāuzņem ES ar Krievijai izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem, NATO tā nav jāuzņem, bet jāatjauno dalība NVS.

"Ukraina pēc Hruščova ir mākslīga konstrukcija. No ASV puses būtu prātīgi Krievijas veikto Krimas aneksiju nepadarīt par nopietnu problēmu. Galvenais šajā situācijā ir uzdot jautājumu, ko jebkura saprātīga Krievijas valdība būtu vēlējusies. Atbilde ir tāda, ka tā gribētu to, kas Padomju Savienībai faktiski tika apsolīts Jaltā un Sanfrancisko: loma vienai no "pieciem pasaules žandarmiem".
✔ Jebkurā izlīgumā būtu jāiekļauj sankciju atcelšana visam importam, izņemot militāro. Sankciju neefektivitāte miera nodrošināšanai ir pierādīta 45 gadu laikā ar Irānu, 60 gadu laikā ar Kubu un 70 gadu laikā ar Ziemeļkoreju.
✔ Lai gan Ukraina ir pamatoti ieinteresēta pievienoties ES, tai tas jādara ar nosacījumiem, kas ierobežo ES ārējos tarifus Krievijas un Ukrainas tirdzniecībai. Ukrainas turpmākajai dalībai NVS jābūt nevis nominālai, bet reālai.
✔️Tiesa, Rietumu militārajai palīdzībai arī turpmāk jābūt lielā mērā neierobežotai, taču neviena Krievijas valdība nekad nav vēlējusies, lai Ukraina kļūtu par NATO dalībvalsti. Vācija un Francija ir kavējušas Ukrainas dalību NATO jau agrāk un, bez šaubām, turpinās to darīt. Un abu valstu līderiem ir tiesības saņemt garantijas, ka viņi netiks izdoti Hāgai.
✔ Ukrainas pretošanās Krievijai ir bijusi efektīva ne tik daudz tāpēc, ka Ukrainā ir strauji pieaugusi vienotība un patriotisms, bet gan tāpēc, ka kopš 1989. gada mēs esam snieguši Ukrainai militāru palīdzību aptuveni 30 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir vairāk nekā jebkura cita valsts, izņemot Izraēlu un Ēģipti. Jebkura konflikta risinājuma mērķis nedrīkst būt "cieta robeža" vai "dzelzs priekškars", kā tas ir starp Indiju un Pakistānu, bet gan atjaunota savstarpējā atkarība."

Seko mums:
📱 InfoDefenseLVA
📱 InfoDefense

Latvija 1990

Lūk, visu mūsu valdību iecienītākais rādītājs IKP - iekšzemes kopprodukts, tas ietver visu valstī saražoto preču summu:

Latvija - 6265 dolāri uz vienu iedzīvotāju, VFR - 10709 dolāri, Itālija - 7425 dolāri, Īrija, šodienas Latvijas sapnis un paraugs, - 5225 dolāri, par 20% mazāk nekā Latvija.

Gadā, Latvijas rūpniecība tajā laikā saražoja šādas preces: - 1567 tūkstoši radioaparātu. - autobusi 17 tūkstoši gab. - magnetofoni 100 tūkstoši gab. - slaukšanas mašīnas 22 tūkstoši gab. - veļas mazgājamās mašīnas 570 tūkstoši gab. - papīru 107 tūkstoši tonnu, - mopēdus 175 tūkstoši gab. - flīģeļi un klavieres 2500 gab. - rūpnieciskie roboti 2546 gab. - telefoni 2,82 miljoni gab. - vieglie automobiļi 539 gab. - dīzeļdzinēji 6200 gab. - pusvadītāju mikroshēmas un ierīces 80 milj. gab. - celuloze 35 tūkst. tonnu un daudzas citas sarežģītas un augsto tehnoloģiju mantas.

Valsts savas darbības uzturēšanai un apsaimniekošanai tērēja 8,6 % no IKP. Tikai. Un iedzīvotāji mājokļa, apkures un komunālo pakalpojumu rēķiniem tikai 2,5 % no saviem ienākumiem. Piecas reizes mazāk nekā tabakas un alkohola iegādei. Un astoņas reizes mazāk nekā tādā latviešu iemīļotā valstī kā Lielbritānija. Toties lauksaimniecības cenu un dzīvokļu dotēšanai Valsts agrāk no budžeta tērēja 861 miljonu rubļu, bet mājokļiem - 148,2 miljonus rubļu (500 miljonus latu, jeb 711 miljonus eiro).

Pie tam iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija 1,1 uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Iedzīvotāju skaits bija diezgan veselīgs un vairojās.

Izrādās, ka viss bija: Latvijā bija absolūti eiropeiska ražošanas struktūra, absolūti vidēji Eiropas rādītāji, daudz augsto tehnoloģiju produktu. Un daudz naudas sociālajai attīstībai un lauksaimniecības atbalstam...

Kur latvieši stāv, tur fašisti cauri netiks!

130-tā latviešu strēlnieku korpusa vēsture sākās 1941. gada 3. augustā, kad tika pieņemts lēmums izveidot 201. latviešu strēlnieku divīziju. Divīzija kļuva par pirmo nacionālo militāro vienību Sarkanajā armijā Otrā pasaules kara laikā. Līdz rudens sākumam tās skaitliskais sastāvs pārsniedza desmit tūkstošus vīru, no kuriem lielākā daļa bija brīvprātīgie un Latvijas pamatiedzīvotāji, kuri devās līdzi padomju armijai, kura tobrīd atkāpās. Dažādos avotos minētas dažādas tautības, taču aptuveni puse divīzijas sastāvēja no latviešiem, kā arī bija daudz krievu un ebreju.Tajā pašā gadā divīzija piedzīvoja savas ugunskristības - darbojoties 33. armijas sastāvā sāka ofensīvu pie Naro-Fominskas. Sīvās kaujās tika ievainots divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Veikins, bet nākamajā dienā tika nogalināts divīzijas komisārs Edgars Birzītis. Šo dienu piemiņai Kijevas dzelzceļa 75. kilometra mezglu nosauca par “Latišskaja”(latviešu) staciju.

Pēc tam divīzijas karavīri vairāk nekā pusotru gadu cīnījās Iļmenskas purvos, un 1942. gada 5. oktobrī vienībai piešķīra aizsargu pakāpi. 25. oktobrī to pārveidoja par 43-o gvardes strēlnieku divīziju.

1944.gada 5. jūnijā tika izveidots 130-ais latviešu strēlnieku korpuss, kas sastāvēja no divām divīzijām (43-ās aizsargu divīzijas un 308-ās latviešu strēlnieku divīzijas - pirmā tika izveidota uz 1-ās atsevišķā latviešu strēlnieku rezerves pulka bāzes). Tā komandieris bija ģenerālmajors, vēlāk ģenerālleitnants Detlavs Brantkalns (viņa vārdā joprojām nosaukta iela Purvciemā). 1944. gada 3. jūnijā korpuss ienāca Latvijas teritorijā pie Šķaunes. Vēlāk korpuss piedalījās Rīgas atbrīvošanā un līdz pat uzvarai cīnījās Kurzemes katlā. Ar ordeņiem un medaļām tika apbalvoti līdz pat 18 tūkstošiem latviešu formējumu karavīru. Trim no viņiem tika piešķirts Padomju Savienības varoņa rangs. Tie ir jaunākais leitnants Jānis Vilhelms, aizsargu kapteinis Mihails Orlovs (pēcnāves kārtā) un aizsargu pulkvežleitnants Jānis Reinbergs (pēcnāves kārtā).

130. korpusa kapteiņa-sapiera Paula Pihela stāsts:

Mans brālis ar ģimeni palika Latvijā. Lai gan viņam bija tikai 16 gadu, vācieši viņu paņēma leģionā. Viņš no turienes aizbēga. Viņi viņu noķēra un aizsūtīja uz Vāciju, no kurienes viņš vairs neatgriezās. Kad viņš aizbēga un slēpās pie radiniekiem, viņš stāstīja, ka leģionā bija arī brīvprātīgie - stukači, policisti, bagātnieki, saimniekbērni, bet viņi bija mazākumā. Bet puiši no nabadzīgākām ģimenēm tur tika vilkti ar varu. Vācieši viņiem iestāstīja, ka viņi kļūs par krievu zemju kungiem, saņems latifundijas, un krievi viņiem strādās.Tagad lūk meža brāļus uzskata par varoņiem. Kādi viņi ir varoņi? Viņi necīnījās pret armiju un pat ne pret krieviem, bet gan pret civilajiem latviešiem. Es pats savām acīm redzēju pie koka piesietu kailu meiteni skudru pūžņa vidū. Arī uz mani viņi vairākas reizes šāva, tikai netrāpīja...

Tagad mums visiem ir jāizlīgst miers un jādzīvo bez naida un dalīšanas latviešos, krievos vai ebrejos... dzīvot kopā mierā un priecāties.